Vasaras ekskursija uz Poliju

Saistīts attēls
Tieši 20 gadus atpakaļ notika pirmā Rudes pamatskolas skolēnu ekskursija uz Norvēģiju. Un aizsākās jauka tradīcija Rudes pamatskolas skolēniem, skolas darbiniekiem, viņu ģimenes locekļiem un draugiem organizēt ekskursijas uz tuvākām vai tālākām ārzemēm. Šo gadu gaitā ir daudz kas redzēts un piedzīvots.
Šogad plānā bija iepazīt tuvāk Poliju. Tikko atgriezāmies no 3 dienu ekskursijas, kurā izzinājām Varšavas un Krakovas vēsturi, pastaigājāmies šajās vecpilsētās, aplūkojām to nozīmīgākos objektus un izjutām šo pilsētiņu burvīgumu. Izbaudījām ūdens priekus ūdens atrakciju parkā Krakovā. Pabijām ļoti aizraujošā ekskursijā 130m dziļumā Veļičkas sāls raktuvēs. Un, protams, mielojām acis un iepirkāmies suvenīru veikaliņos.
Šāda ekskursija ir arī lielisks veids, kā reālajā dzīvē apgūt finanšu plānošanas prasmes, prasmi orientēties pēc kartes svešā pilsētā, plānot laiku, patstāvīgi pieņemt lēmumus, prasmi komunicēt un sadarboties savā starpā. Skolēni varēja pārbaudīt un praktizēt arī savas svešvalodu zināšanas un izjust to nepieciešamību.
Trīs dienās uzzinājām daudz ko jaunu, interesanti pavadījām laiku un lieliski atpūtāmies.
Direktores vietniece audzināšanas jomā Dace Kalēja

2017./2018. mācību gada noslēgums

Ar prieku par aizvadīto mācību gadu un reizē arī ar skumjām izskanēja pēdējā mācību diena Rudes pamatskolā, kura šādā statusā bija pēdējo reizi. Šogad nebija izlaiduma klases, tāpēc atvadas no 6.-8.klases skolēniem rīkojām īpaši, jo vēlējāmies šo dienu padarīt svinīgāku tiem skolēniem, kuri pāriet mācīties uz citu skolu reorganizācijas dēļ. Klašu audzinātājas dalījās savās atmiņās par kopīgi pavadīto laiku, pārbaudīja, kā mainījušies skolēnu viedokļi dažādos jautājumos.Ģitāristu pulciņa vadītājs Aivars Vadonis kopā ar bijušajiem absolventiem Miku Ritvaru Kļaviņu, Karīnu Granti, Ritvaru Alkšaru, Alisi Berķi deva pasākumam īpašu skanējumu, pat šķita, ka skolas himna tik skaisti vēl nebija skanējusi.

Šajā dienā sveicām titula “Gada skolnieks” ieguvēju Justu Vadoni ( 6.klase), titula “Gada skolniece ”ieguvēju Paulu Mucenieci ( 6.klase), titula “Rudes zinītis” ieguvēju Jūliju Vadoni (4.klase), kā arī Žetonu  konkursa uzvarētāju Mārci Kalēju ( 7.klase). Cīņā par Superklases balvu atkārtoti uzvarēja 6.klase.

Ir žēl, ka jāatvadās no tik jaukiem skolēniem, bet dzīvē nekas nestāv uz vietas. Jauno mācību gadu Rudes pamatskola uzsāks sākumskolas statusā, kurā bērni varēs turpināt apgūt zināšanas no 1.-6.klasei. Mūsu skolas priekšrocība būs nelielā skolēnu un skolotāju saime, kurā varēsim nodrošināt ģimeniskuma sajūtu, rūpes par bērniem, individuālu pieeju. Šāds apmācības posms ir piemērots, jo līdz 6.klasei bērni pamazām izaug, kļūst patstāvīgāki, drošāki. Svarīgs moments ir arī tas, ka beidzot 6.klasi, ir valsts pārbaudes darbi. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzskati sakrīt ar mūsējo – sākumskolai jāatrodas pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Rudes skolas pamata darbības modelis paliks nemainīgs: nodrošināsim kvalitatīvu mācību darbu, interešu izglītību, garšīgu ēdināšanu, pagarinātās dienas grupu utt. Lielāku akcentu liksim cilvēciskajām vērtībām, personības izaugsmei, sadarbībai ar ģimeni. Ir ļoti daudz ideju un ieceru turpmākajam darbam.

Novēlu visiem Rudes skolas skolēniem un vecākiem jauku, saulainu, iespaidiem bagātu vasaru!

Rudes pamatskolas direktore Inguna Lībeka

Skolenu ekskursija uz Lietuvu

Projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”  ietvaros           3. maijā visa Rudes pamatskola devāmies izzinošā mācību ekskursijā “Lietuvas jūras muzejs un delfinārijs” un “Dinozauru parks” uz Lietuvu. Devāmies uz Klaipēdu, lai ar prāmi celtos prāmi uz Jūras muzeju un delfināriju. Lietuvā pēc trīsarpus gadu rekonstrukcijas durvis vēris Jūras muzeja akvārijs Klaipēdā, kas mainījies līdz nepazīšanai. Pirms rekonstrukcijas akvārijos mita aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces. Pavisam bija 24 akvāriji. Agrāk lielākā akvārija izmērs bija 5 tonnas, bet tagad tas ir 50 tonnas. Atšķirībā no citiem Eiropas akvārijiem, kuros parasti ir pārstāvēta viena ekosistēma, tur ir četras – tropu, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un saldūdens.

Iespaidīgākais bija 25 metrus garš tunelis ar caurredzamām sienām, kas ierīkots zem galvenā 750 kubikmetru lielā baseina. Ejot pa to, varēja justies kā zemūdens pasaulē un vērot deviņpadsmit iespaidīgas stores, ko muzeja darbinieki pirms vairāk nekā desmit gadiem ar īpašu lidmašīnas reisu pārveda no Volgas deltas. Stores Eiropā ir tikai Klaipēdas un Slovēnijas akvārijos. Akvārija ārējos baseinos dzīvo zīdītāji un putni.

Rekonstrukcijas laikā izveidota jauna pingvīnu māja, baseini Baltijas jūras un Atlantijas roņiem un jūras lauvām.Pēc Jūras muzeja apskates devāmies uz delfīnu šovu. Programmā – jaunas un aizraujošas delfīnu atraktīvās izrādes – gudrie dzīvnieki dejoja valsi, gleznoja Lietuvas karogu, dziedāja, spēlēja bumbu, sagādājot lielu prieku gan pieaugušajiem, gan bērniem!

Noslēgumā devāmies uz  Klaipēdas pievārti, Radailu muižas parku, kurā  iekārtots vienīgais Dinozauru parks Baltijas valstīs. 
Parkā bija iespēja aplūkot vairāk kā 40 dabīgā izmērā izveidotas kustīgas un rūcošas aizvēsturisko dzīvnieku mulāžas, kā arī gūt informāciju par dinozauriem. Apmeklējām arī apgriezto māju, 5D kinoteātri, kur varēja sastapt dusmīgo Tiranozauru, un greizo spoguļu labirintu, kas lika  pat vecākiem justies kā notvertiem burvju pasaulē. Skatoties spogulī, šķiet, ka atrodies milzīgā teritorijā, un tikai tad, kad iznāc no labirinta, saproti, ka tā nav. Šajā parkā var ne tikai doties pastaigā pa mežu un gar ezera krastu, sastopot lielos dinozaurus ik uz soļa. Tas ir kā ceļojums uz laukiem un arī cauri laikiem.

Parkā ir divi lieli rotaļu laukumi, bērni varēja vizināties karuselī, braukāties ar elektromašīnām, lēkāt pa milzu batutiem vai izklaidēties uz ūdens velosipēdiem skaistā dīķī, kur peld gulbji. Bērniem izveidota arī rūķīšu pilsēta ar veikalu, smēdi un daudz ko citu.

Ekskursijā iegūtās zināšanas un pieredze papildina skolā apgūtās zināšanas katrā klašu grupā.Skolēni pilnveidoja valodu zināšanas, senvārdus (piem., smēde u.c.), attīstīja saskarsmes un sadarbības prasmes, kā arī paplašināja savu redzesloku.

 

Justs Vadonis – Liepājas reģiona Skaļās lasīšanas čempions

Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka visā valstī uzsāka jaunu sacensību veidu 5. – 6. klases skolēniem – Skaļās lasīšanas sacensības. Sacensības notiek trijās kārtās: skolā, reģionā un valstī. Šī kampaņa veidota, lai pilnveidotu skolēnu lasītprasmes iemaņas, veicinātu lasītprieku un saliedētu klases kolektīvu.

Arī Rudes skolas 5. un 6.klases skolēni , mūsu Otaņķu pagasta bibliotekārītes V. Jušķevicas mudināti,  iesaistījās Skaļās lasīšanas maratonā. Par skolas čempionu kļuva Justs Vadonis un 13.aprīlī kopā ar līdzjutējiem devās uz reģiona sacensībām Liepājā, lai sacenstos ar visa reģiona lasītājiem. Žūrija augstu novērtēja gan Justa uzstāšanās prasmi, gan dikciju, gan lasītprasmi un  kļuva par Liepājas reģiona Skaļās lasīšanas čempionu, kā arī ieguva tiesības pārstāvēt reģionu  12. maijā Skaļās lasīšanas čempionātā Rīgā, Latvijas  Nacionālajā bibliotēkā. Arī klase iegūst balvu – bezmaksas ceļojumu uz Rīgu, lai atbalstītu Justu.

Liels paldies Justam par centību un apzinīgu darbu, kā arī ģimenei par atbalstu. Paldies arī mūsu bibliotekārei Vinetai par ierosinājumu piedalīties šajās sacensībās. Turēsim īkšķus 12. maijā. Lai izdodas arī Rīgā!

Latviešu valodas skolotāja Jana Boze

Vasaras ekskursija

Braucam ekskursijā!

Polija maziem un lieliem ceļotājiem-3dienas 2018

 

Vecvecāku pēcpusdiena Rudes pamatskolā

Cik tas ir ļoti jauki, ka gan tajos brīžos, kad vecāki strādā un ir aizņemti, gan ikdienā, bērni var baudīt vecvecāku mīlestību. Daudziem bērniem vecvecāki ir kā miera osta ar savu rāmumu, lēnprātību, dzīves pieredzi un mieru. Bieži vecvecāki ir tie, kuriem ir laiks ar mazbērniem parunāties, kuri kopīgi ar viņiem kaut ko dara, kuri viņus ļoti labi saprot. Bērnu sirdīs omītēm un opīšiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, arī mīļmammītēm un babiņām, vecainītēm un memmītēm, tik dažādajos mīlvārdiņos sauktajiem vecvecākiem, ir ļoti īpaša vieta. Ar viņiem kopā bieži norisinās dažādi interesanti un svarīgi notikumi. Viņi kopā cep piparkūkas, kopā ved malku ķerrā, kopā baro vistas un sēj sēkliņas uz palodzes… Tas viss ir tik svarīgs. Bērnu acis neviltoti mirdz.

Un ar neviltotu prieku un mazliet uztraukušies skaistā marta ceturtdienā, kad šī mīļie vecvecāki ciemojās skolā, mūsu bērni sniedza koncertu. No visas savas sirds viņi dziedāja, dejoja, runāja dzejoļus, spēlēja ģitāras un arī nobeigumā samīļoja savus mīļos. Šī pēcpusdiena tradicionāli turpinājās pie tējas tases un gardumiem, kad vecvecāki aplūkojot fotogrāfijas, iepazinās ar skolas dzīvi un arī iesaistījās dažādās mūsdienīgās aktivitātēs. 

Direktores vietniece audzināšanas jomā Dace Kalēja

Vecvecāku pēcpusdiena

Mazpulcēni LR Zemkopības ministrijā!

Sestdien, 17. februārī, kā ik katru gadu, notika biedrības “Latvijas Mazpulki” konference.  Šogad par godu Latvijas simtgadei arī konferences nosaukums bija “Mazpulki Latvijas simtgadei”,  kura notika LR Zemkopības ministrijā Rīgā. Uz konferenci varēja doties mazpulcēns, kurš sasniedzis vismaz 13 gadus, jo konferences programma bija piemērota uzņēmējdarbībai, profesijai un karjeras izaugsmei Latvijai. Mazpulcēni viesojās pie Rīgas uzņēmējiem, kā piemēram „Emīls Gustavs” šokolāde, konditorija „ArbOOz”, zīmols „Mizo”, cafe „Spiikiizi”, zaļā studija „Pienene”, SIA „Sveču darbnīca”, veikals „Lavandas bode”u.c.

Notika arī paneļdiskusija „Sava novada saimnieki”, kuras dalībnieki bija Ringolds Arnītis (ZM parlamentārais sekretārs), Mārtiņš Šteins (LJP viceprezidents), Guntis Safranovičs (Dobeles ND pr. Vietnieks), Ilze Kļava (Mazpulka padomes pr.vietniece).

Tika nosaukti šī gada „Mazpulki Latvijas simtgadei” projekti, kuros mazpulcēns varēs piedalīties:

  • Pētīsim sakoptākos mežus;
  • Kartupeļu pētījums;
  • Mazpulku labie darbi simtgadē un „Izgaismo Latviju”
  • Mazpulku trušmīļu skola;
  • Mazpulku starptautiskās aktivitātes.

Atliek tikai izvēlēties sev sirdij tuvāko un pamazām sākt gatavoties sava pētījuma veikšanai!

840.Otaņķu un 139. Nīcas mazpulka vadītāja Evita Ločmele

 

Meteņi un Pelnu diena

Meteņus Latvijā katru gadu svin februārī vai marta sākumā, septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu “meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā “laikmets”. Meteņi ir gari, tādēļ nav brīnums, ka vienā Latvijas stūrī tie jau sen būs beigušies, kad citur vēl tikai sāksies.

Latviešu gadskārtā pēc seno laiku kalendāra Meteņus svin starp ziemas un pavasara saulgriežiem. Meteņdienā nedrīkst strādāt – tad kurmji izcilā sakņu dārzu. Šo pēdējo ticējumu Rudes skolā ievēro, jo 13. februārī tika svinēti Meteņi un skolēni uzzināja, kas ir Pelnu diena un kādas ir tradīcijas Nīcas pusē. Diena iesākās ar jauku, spožu sauli, solot pavasara tuvošanos. Šķiet, ka ziema nevēlējās atdot savu vietu, jo lēnām vējš sapūta tumšākus mākoņus, kuri atnesa kārtīgas brāzmas ar sniegu. Laika apstākļi tomēr nenobiedēja bērnus un  skolotājus, jo skolā notika dažādas izdarības, kā jau Meteņos pienākas.

Meteņos ir kārtīgi jādzied un izdancojas. Arī šī tradīcija tika ievērota, jo svinētāji devās uz skolas zāli, kur notika danči un rotaļas Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītājas Laines Veiles un ķekatnieku mūzikas pavadībā. Paldies viesiem par ievadu tautas folklorā un jauko pēcpusdienu!

Sākumskolas MK vadītāja Sandra Rāte