Vēsture

Rudes pamatskola ir dibināta 1875. gadā Nīcas mācītāja Gustava Bražes vadībā.

 

 

 

 

 

 

Rudes skola savos pastāvēšanas gados ir attīstījusies piecos posmos:

 

 

  • no 1875.g. līdz 1953.g. Nīcas – Rudes I pakāpes pamatskola,
  • no 1954.g. līdz 1962.g. Rudes septiņgadīgā skola,

 

  • no 1963.g. līdz 1989.g. Rudes astoņgadīgā skola,
  • no 1990.g. līdz 1991.g. Rudes deviņgadīgā skola,
  • no 1992.gada – Rudes pamatskola.

NO RUDES PAMATSKOLAS VĒSTURES…

Nīcas – Otaņķu ceļa malā, pašā Otaņķu pagasta centrā, mīlēta un apkopta, stāv Rudes skola. Nu jau 136. gadu to pieskandē skolēnu balsis. Skola māca veikt labus darbus, bet ne vienmēr tie izdodas, gadās arī pa kādam nedarbam.

Rudes skola celta 1875. gadā toreizējā Nīcas pagastā kā trešā pamatskola. Ierosme par skolas dibināšanu pieder Nīcas pagasta mācītājam Gustavam Bražem. Ēka tika celta tieši skolas vajadzībām. Celtniecībā iesaistījušies skolēnu vecāki un skolotāji. Skolas sienās guldīti „Embūtnieku”, „Spirģu” un „Laugalīšu” druvu un ganību laukakmeņi. Rudes pamatskola paredzēta Mežgala, Laukgala un Otaņķu ciema bērniem.  19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā skolā divas telpas tika iekārtotas mācībām, divas internāta vajadzībām, pārējās telpās dzīvoja skolotāji. Vienā telpā kopā mācījās pirmā un otrā klase, otrā – trešā un ceturtā klase. Trīsdesmito gadu vidū Rudes pamatskolā, kas bija pagastam piederoša skola, skolēnu skaits samazinās, jo daudz bērnu, sevišķi no mazturīgām ģimenēm, aiziet uz jaunuzcelto Nīcas skolu, kas ir valsts skola, kur pusdienas, grāmatas un citus mācību līdzekļus var saņemt par brīvu.

Četrdesmitie gadi staļinisko represiju, piespiedu kolektivizācijas un emigrācijas dēļ rada būtiskas izmaiņas pamatiedzīvotāju sastāvā. Rudes pamatskola no četrklasīgas skolas īslaicīgi kļūst par vienklasīgu.

      Piecdesmitie gadi Rudes pamatskolas dzīvē ienāk ar nozīmīgām maiņām. Ar 1952. gadu par skolas pārzini kļūst Aina Bilkena, kas konsekventi sāk risināt jautājumu par pamatskolas pārveidošanu par septiņgadīgo skolu. Vislielākais šķērslis – telpu trūkums topošai 5., 6., 7., klasei. Patvērums jāmeklē kolhoza telpās, bet ne visi ciema un kolhoza vadošie darbinieki ir pedagogu domubiedri. Pedagogu, it īpaši A. Bilkenas neatlaidība uzvar. Ar 1953./1954. mācību gadu Rudes skola ir kļuvusi par septiņgadīgo skolu. Piecdesmito gadu beigās Rudē vecāki kopā ar direktori Rasmu Ignāti (1956. – 1959.) panāk, ka tiek realizēts skolas pārbūves plāns. Rudes septiņgadīgajai skolai otro un trešo stāvu sāka celt 1959. gada pavasarī direktora Jāņa Valūjeva vadībā. Skolas celtniecības laikā mācības notika kolhoza klubā un kantorī. Mācījās divās maiņās. No rīta 1.- 4.klases, pēcpusdienā 5. – 7. klases. Skolas otrā un trešā stāva izbūvi pabeidza 1960./61. mācību gadā.

Sešdesmitie gadi bija nozīmīgi komunistiskās audzināšanas ziņā. 1963. gadā Rudes astoņgadīgajā skolā par pionieru vadītāju strādāja Ārija Jozefa. Viņas vadībā saturīgs un interesants kļuva internacionālās audzināšanas darbs. Sešdesmitajos gados skolā veidojas redzami tehnisko sporta veidu un sabiedrisko darbinieku entuziasti, kā Māris Rāts – lidotājs – instruktors, vēlāk kara lidotājs Afganistānā. Gunārs Ērkulis – zinātnieks, Raimonds Gudriķis – PSRS čempions kartingā. Skolotāja Leona Ditkes vadībā darbu sāk kartingistu un mazās lauksaimniecības pulciņi, kura jaunradītās ierīces un mehānismi republikas skatēs tiek novērtēti ar pirmajām vietām. Mācību pārzines Valdas Laukgales vadībā skolā tiek panākts labs zināšanu līmenis, nostiprināta apzinīgā disciplīna. 1963. gadā tiek izbūvēts skolas pagrabs. 1964. gadā tika ierīkots skolā ūdensvads.

Septiņdesmitie gadi Rudes astoņgadīgajā skolā iezīmējas ar ievērojamu materiālās bāzes pilnveidi. Šajā laikā Rudes skolas direktors bija Gunārs Aleckis (1967. -1987.). Viņa vadībā tika veikti visi priekšdarbi kabinetu sistēmas radīšanai un ierīkota skolā centrālapkure. Realizējot skolas reformu, 1986./87. m. g. skolā darbu sāk sešgadīgie bērni. Ar 1987./88.m. g. skolā par direktoru sāk strādāt Vairis Kopštāls, par mācību pārzini –Mirdza Kagaine. 1988. gadā skolā tiek izdarīts kapitālais remonts un ievilktas skalojamās tualetes saimniecības daļas vadītājas Irēnas Kalējas vadībā.  Tiek atdzīvināta tautas folklora mūzikas skolotājas Dainas Kalnas vadībā. Ar skolotāju un skolēnu spēkiem mājīgākas top skolas telpas un sakopta skolas apkārtne.

Deviņdesmitie gadi iesākas ar Rudes skolas 115. gadu jubilejai veltīto salidojumu. Arī deviņdesmitie gadi ir sākums skolēnu demokrātijai. Direktora Vaira Kopštāla un ārpusklases darba organizatores Ineses Gūtmanes vadībā skolēni sāka aktīvi piedalīties un līdzdarboties skolas dzīvē. 1995. gadā aizsākās draudzība ar Orstas skolu Norvēģijā.  1995. gadā Rudes skola direktora Ilgvara Skrīvera (1993. – 1996.) vadībā saņem skolas akreditācijas apliecību uz 10 gadiem. Sākumskola telpu trūkuma dēļ tiek pārcelta uz bijušo Otaņķu pagasta ēku.  No 1988. – 1998. gadam par mācību pārzini strādāja M. Kagaine. Īpaša uzmanība veltīta skolēnu radošo spēju attīstīšanai. Tika izstrādāts skolas Logo – pūcīte uz atvērtas grāmatas, kā arī nolikums „Zinīšu” konkursam, kurā labākie skolēni kā balvu saņem bezmaksas ekskursiju. 1997./98.,1998./99. mācību gados Rudes pamatskola ierindojas 1.vietā rajona mācību priekšmetu olimpiādēs un 3. vietā rajona skolēnu sporta spēlēs. 1999. gada pavasarī tiek uzsākta skolas apkārtnes reorganizācija. Vēja izgāzto liepu vietā top zāliens ar mūžzaļiem augiem.Direktora Ingara Kalēja (1996.–2000.) atbalstīta, izveidojusies skolēnu pašpārvalde, skolēniem ir savs prezidents. Aktīvi darbojas arī skolas padome. 2000.gadā I.Kalējs saņem augstāko novērtējumu direktora atestācijā.

2000./2001.mācību gads skolai ir ļoti nozīmīgs, jo skola gaida savu 125. jubileju.   Scenāriju skolas salidojumam izstrādāja skolēni Andas Veideles vadībā. . Ar 2000./2001. mācību gadu Anda Veidele kļūst par skolas direktori. . Direktores Ingunas Lībekas laikā tiek veikts skolas remonts. Lai veiktu skolas logu nomaiņu, tika ņemts kredīts. Pirmā kārtā 4 tūkstoši, otrā – 15 tūkstošus pašvaldība ņēma no valsts kases. Jumtam izlietoja 11 tūkstošus, atlikumu izmantoja logu nomaiņai ceļa pusē, kā arī tiem logiem, kuri bija kritiskā stāvoklī.  K. Karele ar 2000. gadu sāk strādāt par ārpusklases darba organizatori. 2003./2004. m. g. skolai tiek piešķirta nominācija „Sprīdītis” un iegūta 1. vieta nominācijā „Varavīksne” un 3. vieta nominācijā „Pilsonis. Valsts. Sabiedrība.”. 2003. mācību gads iezīmējas ar virkni nozīmīgiem pasākumiem rajona un republikas līmenī, gatavojoties Latvijas Republikas 85. gadskārtai. Notiek novadpētniecības skate „Brīvības cīņas manā novadā”, kā arī skolu muzeju konkurss. Gatavojoties šiem pasākumiem tiek veikts skolas muzeja kapitālais remonts. Muzeja ekspozīcija papildināta ar jauniem stendiem, aprakstiem, fotogrāfijām, atmiņu stāstiem, izgatavotas jaunas vitrīnas. Skolu muzeju skates rezultātā, Rudes pamatskolas muzejs (vadītāja A. Vārna) iekļuvis 10 labāko republikas muzeju skaitā, saņemot diplomu par teicamu sniegumu Latvijas skolu muzeju konkursā. Skolotājas Annas Lieģes vadībā skolēni izveidoja ekspozīciju „Brīvības cīņas manā novadā”. Tika savākts bagātīgs materiālu klāsts, izgatavota karte, izpētīta Dunču bunkura atrašanās vieta, izgatavots bunkura makets. Ekspozīcija tika atzinīgi novērtēta gan rajona, gan republikas līmenī. Sporta skolotāja Voldemāra Kagaiņa vadībā skolēni izveidoja ekspozīciju „Sporta attīstība Rudes pamatskolā”. Arī šī ekspozīcija tika novērtēta ar atzinības rakstu republikas mērogā. Bārtavas pagastiem pastāv sadarbība ar Nīderlandi.

Sagaidījām bijušos skolēnus, skolotājus un darbiniekus uz tikšanos Rudes skolas 130. gadu salidojumā un vēstures materiāli ir aplūkojami skolas muzejā!

Materiālus apkopoja: muzeja vadītāja  Alīda Vārna